Mēness fāze

Partneri

Reklāmkarogs
Dārzs un vide
Dārzu un apstādījumu projektēšana ierīkošana un kopšana

ĶNUP
Ķekavas novada uzņēmēju padome

Mārupes uzņēmēji
Biedrība "Mārupes uzņēmēji"

FACEBOOK

Tiešsaitē?

Šobrīd klātienē ir 2435 viesi 

free counters

Dārza pasaule 08.2019

Augusta žurnālā “Dārza Pasaule” lasiet:

  • Augustā skaisti zied daudzas puķes, taču neviena nesmaržo tik saldi reibinoši kā flokši. Flokšu selekcionāre un kolekcionāre Guna Rukšāne dalās ar pieredzi kā šīs puķes stādīt un kopt. Viens no padomiem – flokšus podiņos kā jebkuru konteineraugu var stādīt arī augustā. Tie augs praktiski jebkādā augsnē, tikai japarūpējas par pietiekamu mitruma daudzumu un tūlīt pēc iestādīšanas jānolauž ziedi.
  • Reizēm ir nepieciešami izturīgi un pieticīgi augi, kas aizpilda tukšos laukumus dārza vietās, kur ir slikta augsne vai par maz gaismas. Taču pienāk diena, kad šie ienācēji no dobes sāk izspiest kaimiņus un ielauzties zālienā. Tādu ziemciešu nav daudz, tomēr stādot der zināt, kuras tās ir: piemēram, dažādas graudzāles, lupīnas, piparmētras, dažas rudbekiju šķirnes, arī pie stādu audzētājiem nopērkamā Bastarda tūsklape, Sīrijas asklēpija vai Ložņu cekuliņš.
  • Agronoms Māris Narvils mantotajās dzimtas mājās

Dienvidkurzemē jau trešo sezonu veido dārzu pēc permakultūras principiem, stādot tikai tādus augus,

ko var ēst, – to augļus, ogas, saknes, riekstus vai lapas. Ideja ir izveidot tā saukto meža dārzu ar lielu augu daudzveidību, jo mainoties klimatam, nākotnē audzēt augus monokultūrās kļūs arvien grūtāk.

  • Tieši pēdējos gados Latvijas dārzkopjiem parādījusies interese par plūmēm ar kolonveida vainagu jeb kolonplūmēm. Stādaudzētavas “Liepas” vadītājs Dainis Apse un  stādaudzētavas “Rožlejas” vadītājs Ainars Buls, uzskaitot šo augļukoku īpašības, uzsver to kompaktumu un iespēju turēt 2,5 m augstumā. Kolonplūmju ziemcietība un salizturība tiek raksturota kā vidēja, bet apsalušie dzinumi pēc apgriešanas ātri atjaunojas.
    • Trakais zemeņu laiks, kā atgādina Dārzkopības institūta pētniece Valentīna Pole, ir pagājis un augustā jāsāk stādījumu sakopšana.

Ja zemenes kādā vietā augušas jau trīs gadus, ceturtajā tām jāmeklē jauna vieta. Ieteicams izvairīties no dobēm, kur pirms tam auguši gurķi, tomāti, kartupeļi vai sīpolpuķes. Šiem augiem un zemenēm ir kopīgas slimības, īpaši pelēkā puve. No tās neglābs arī ķiploku stādīšana zemeņu dobēs.

  • Ko darīt ar zemes pleķīti no kura nule kā novākti ķiploki un sīpoli, lai tie neaizaugtu ar nezālēm. Agronome Mārīte Gailīte iesaka, ja lauciņš ir neliels un drīz vien tiks apstrādāts, uz laiku to pārsegt ar tumšu vai caurspīdīgu plēvi. Zem plēves nezāles izdegs. Taču labāks variants, kas pasargās lauciņu no aizaugšanas, kā arī augsnes saputekļošanās, ir mulčēšana ar svaigi pļautu zāli.
  • Skudru dabā ir daudz un visur, tāpēc agri vai vēlu ar tām iznāk saskarties. Redzamākās ir lielās meža skudras, bet sāpīgāk kož sarkanīgās dzēlējskudras jeb mīzenes. Skudras pilnībā iznīcināt būs grūti, taču Latvijas dabas muzeja entomologs Jānis Dreimanis iesaka, pirms ķerties pie ķīmiskiem līdzekļiem, piemēram, siltumnīcā blakus tomātiem un gurķiem iestādīt biškrēsliņu ceru. Skudrām nepatiks arī uz takām vai pūžņa izejām izbērti sasmalcināti piparmētru laksti un vērmeles vai pelni.
Pēdējās izmaiņas: Pirmdiena, 19 augusts 2019 22:32
 
on-line.lv Яндекс.Метрика
Vides dizains created with Vides Dizains.