booked.net

Mēness fāze

Partneri

Reklāmkarogs
Dārzs un vide
Dārzu un apstādījumu projektēšana ierīkošana un kopšana

ĶNUP
Ķekavas novada uzņēmēju padome

Mārupes uzņēmēji
Biedrība "Mārupes uzņēmēji"

FACEBOOK

Tiešsaitē?

Šobrīd klātienē ir 959 viesi 

free counters

Dārza pasaule 05.2012.

Numurā lasi:

Dārza kaitēkļu ienaidnieki – divspārņi
Kādu labumu var gūt un kā palīdzēt derīgajiem kukaiņiem – divspārņiem?

Ziedkāpostu knifi
Daudziem neizdodas izaudzēt skaistas, blīvas galviņas. Tāpēc jāzina vairāki knifi.
Brokoļi – sparģeļkāposti
Kāpēc tie ir tik vērtīgi?

Veido savu kolekciju. Divgadīgās puķes
Neaizmirstulītes, sarkanās uzpirkstītes, pulkstenītes, kāršrozes.

Veselīgie garšaugi – melnsēklītes
Latvijā visbiežāk audzē Damaskas un sējas melnsēklīti, ko izmanto ēdiena garšas un veselības uzlabošanai.

Dārzu pilsētas lauku miers Siguldā
Ievas un Edmunda Bērziņu ģimenes dārzs ir Siguldas šarma sastāvdaļa: tas atzīts par skaistāko jaunizveidoto pilsētas daiļdārzu.

Kļavas un viņu universālais Timšsils
Dārza Pasaule viesojas pie kordiriģenta Sigvards Kļava.

Piparmētras – daudz un dažādas!
Aromātisko un ārstniecības augu ģenētisko resursu kolekcijā ir vairāk nekā desmit dažādu piparmētru klonu.

Stiprās rūtas
Rūtas ir daudzgadīgas un neprasa daudz pūļu. Tās īpaši labi papildina garšaugu stūrīti.

Labākais palīgs laistīšanā
Varbūt šovasar pienācis laiks parūpēties ne tikai par augiem, bet arī par sevi un ierīkot dārzā laistīšanas sistēmu?

Kad saviem spēkiem sausumu nav iespējams pievārēt, meklējam dažādus ūdens smidzinātājus un spļāvējus pa gaisu. Tādi tiek izvietoti mauriņos, zemeņu laukā. Bet ko darīt ar augiem siltumnīcā, kam sausums uzglūn pat lietus laikā? Labākais variants – ierīkot apūdeņošanu, lai valgums nokļūtu tieši līdz katra auga sakņu kamoliņam. 

Ja apūdeņošanas iekārtu ierīkojat pirmoreiz, nepaļaujieties tikai uz savām spējām. Der sīki iztaujāt pārdevējus tirdzniecības vietās. Labs pārdošanas speciālists palīdzēs uzzīmēt laistīšanas sistēmas shēmu un aprēķinās visu nepieciešamo. Pašam gan jāsagatavo mājasdarbs – jāizmēra attālums no ūdens padeves vietas līdz siltumnīcai vai zemeņu dobēm, dobju garums. Jāizdomā, ko tajās stādīs, cik liels būs attālums starp augiem. Jāzina, cik daudz būs vagu vai dobju, vai visās augs viena kultūra (var iegādāties arī aprīkojumu, kas ļauj noslēgt kādu atzaru, kurā augiem tobrīd nevajag tik daudz ūdens).
Aprēķinot ūdens daudzumu augiem, jāzina, kādā augsnē tie augs. Mālā mitrums saglabāsies ilgāk, tāpēc ūdens patēriņš būs mazāks. Smilšainākā augsnē vajadzēs vairāk ūdens. Varbūt laistīt biežāk, bet mazākās devās?

Paparžu skaistuma mistērija
Dinozauru vēsture uz Zemes sākusies pirms 250 miljoniem gadu, bet papardes tad jau augušas aptuveni 10 miljonus gadu – kopš devona perioda. Un aug joprojām, arī dārzos – cilvēkiem par prieku. Protams, to netrūkst Latvijas mežos, un Jāņos daudzi dodas meklēt paparžu ziedus. To vietā parasti ir prieks par spožo jāņtārpiņu atrašanu – papardes būtībā nezied...
Latvijā mežos un citviet  aug 27 sugu papardes, bet dažas ir tik retas, ka ierakstītas Sarkanajā grāmatā, piemēram, trīs sīko ķekarpaparžu sugas, daivainās un šķēplapu cietpapardes. Daudzas papardes var kopt arī dārzā, un tas ir viegli, turklāt citviet pasaulē tām izveidotas jo interesantas šķirnes. Latvijā gan tās nav diez ko populāras.Arī izplatītās paparžu sugas stādaudzētavas piedāvā maz, jo tās pavairot nav viegli. Daļai šis darbs ir pavisam īpatnējs un var turpināties vairākus gadus.
Daļai sugu kuplos cerus nevar dalīt, lai iegūtu jaunus stādus, – var pavairot tikai ar sporām, kas ir ilgstoši un dārgi. Tāpēc Anglijā laba stāda cena var būt pat 300–500 mārciņu! Latvijas stādaudzētavu papardes maksā 100 reižu lētāk.

Augļi un garšaugi ar svešu garšu
Vai jums garšo salds baziliks, āboli ar banānu aromātu vai zemenes ar ananasu garšu? Jautājums nav ķircināšanai vai retorisks – šādi augi patiešām ir, un ne tikai ar tādām svešām garšām un smaržām. Turklāt tie nav ģenētiskās modificēšanas rezultāts.

Neparastas krāsas stublāji, lapas vai augļu forma ir diezgan daudziem dārzeņiem, arī košumaugiem. Piemēram, neviens vairs nebrīnās par zaļganbaltiem (‘Sniegapika’) vai zaļiem (‘Kiwi’) tomātiem – ko tik visu selekcionāri dabū gatavu! Ja labi garšo, nav ne vainas – interesanti... Garšai gan jābūt, kā tomātiem pienākas! Bet, ja kāds piedāvātu pamieloties ar tomātiem, kam zemeņu vai gurķu garša? Protams, ziņkārē pagaršotu, bet, vai svešā garša būtu pieņemama? Latvieši ir konservatīvi.
Arī citviet pasaulē augļi vai dārzeņi, kas smaržo, garšo līdzīgi kādam citam, nav īpaši populāri – tātad šis tirgus nav liels. Tomēr paretam kaut kas citāds atkal uzrodas. Arī mūsu veikalu lielajos sēklu stendos var atrast dažus garšaugus ar svešu garšu vai smaržu.
Ar tradicionālām selekcijas metodēm – krustojot šķirnes – reti gadās iegūt augus ar citiem raksturīgu garšu, smaržu, lai gan tas nav neiespējams. Otrs veids, kā radušies šādi augi, ir šķirņu, sugu dabiskas mutācijas, un cilvēki tikai izkopuši interesanto augu. Trešais – attālā hibridizācija, kad augam krustojot pārnes radniecīgu sugu gēnus, bet tas ir jo sarežģīts paņēmiens.

Zemeņu šķirnes – pārbaudīta vērtība vai jaunums?
Pēdējos gados, paplašinoties interneta veikalu piedāvājumam un attīstoties sadarbībai ar Nīderlandes un citu valstu stādaudzētājiem, Latvijā tiek ieviestas jaunas, līdz šim nezināmas vai mazāk pazīstamas zemeņu šķirnes. Latvijas apstākļos tās vēl nav pilnībā pārbaudītas, tāpēc lielākām platībām nav ieteicamas, taču tie, kas vēlas eksperimentēt, var iestādīt nelielos daudzumos un pavērot, vai jaunā šķirne tiešām ir labāka.
Runājot par jaunajām šķirnēm, to plusi ir lielākas, glītākas ogas un labāka izturība pret slimībām un kaitēkļiem, lai gan šīs īpašības katrai šķirnei var atšķirties.
Stādot jaunu, mazpazīstamu šķirni, jāņem vērā, ka Latvijas apstākļiem nozīmīga ir šķirnes ziemcietība, jo mēs zemenes parasti audzējam ilgāk nekā vienu gadu un ziemas ir samērā bargas. Šķirnes ražas potenciāls var būt ļoti augsts, taču, ja tā ziemā apsals, labākajā gadījumā būs puse no gaidāmās ražas, bet sliktākajā gadījumā – nekas. Diemžēl Rietumeiropā, valstīs ar maigāku klimatu, ziemcietību nevērtē, jo tur tas nav aktuāli. Īpaši par ziemcietību jādomā, ja vēlas iegādāties dienvidvalstīs selekcionētas šķirnes. Turklāt veģetācijas sezona pie mums ir samērā īsa, tāpēc dienvidos izveidotām šķirnēm (tur veģetācija noris ilgāk) neieriešas pietiekami daudz ziedpumpuru, kas arī pazemina ražību.

Darām Tā

  • Dārza darbu kalendārs
  • Kāpēc un kā jāretina augļu raža
  • Sakņu dārzeņu kopšana un mēslošana vasarā
  • Vīnogu ražas retināšana
  • Vai pupas jāgalotņo?
  • Mēslojums caur lapām – ko un ar ko
  • Jūnijs bioloģiskajā dārzā
  • Kāpēc iekalst upeņu, jāņogu zari
  • Kā nenopūdēt begonijas
  • Uzveic miltrasu puķēs
  • Neļauj pāraugt rabarberiem
  • Galotņo ātraudzīgos lapaugus
  • Skrāpē ziepes nadziņu labā!
  • Ziedošas streptokarpas apsakņošana
  • Kādus ārstniecības augus vākt jūnijā

Pēdējās izmaiņas: Trešdiena, 30 maijs 2012 14:32
 

Reklāma










on-line.lv Яндекс.Метрика
Vides dizains created with Vides Dizains.