Weather Forecast | Weather Maps | Weather Radar

Mēness fāze

CURRENT MOON

Partneri

Reklāmkarogs
Dārzs un vide
Dārzu un apstādījumu projektēšana ierīkošana un kopšana

ĶNUP
Ķekavas novada uzņēmēju padome

Mārupes uzņēmēji
Biedrība "Mārupes uzņēmēji"

FACEBOOK

Tiešsaitē?

Šobrīd klātienē ir 339 viesi 

free counters

Dārzkopja vasaras mācības

Dārzkopja vasaras mācības

Tūlīt pavadīsim 2010. gadu, tādēļ ir īstais brīdis domās pārskatīt, kāds tas bijis, lai izdarītu noderīgus secinājumus, domājot par jauno dārzkopju gadu.

Ja raksturojums jāizdara vienā vārdā, tad tas bija pārsteigumu pilns gads.

Biezā sniega sega un neparasti karstā vasara gana labvēlīgi ietekmēja tūrisma un atpūtas biznesu, ko nevar teikt par lauksaimniecību un dārzkopību, kaut vai tikai savā piemājas dārziņā. Šis gads sagādāja daudz papildu rūpes un dažkārt arī vilšanos.

Ko «pastrādāja» laikapstākļi

Ikviens, kas saistīts ar zemes lietām zina, ka laikapstākļus nav iespējams ietekmēt, tomēr tie nozīmē ļoti, ļoti daudz. Pirmais īstais pavasara mēnesis aprīlis vidēji valstī bija mazliet siltāks nekā parasti , tāpēc lielais sniega daudzums nokusa samērā strauji. Daudzviet zeme zem biezās sniega kārtas nemaz nebija īsti sasalusi, un kušanas ūdeņi viegli iesūcās. Arī lietus lija normas robežās, tāpēc dārza darbus varēja uzsākt gandrīz ierastajā laikā. Izņēmums, protams, bija pavasara plūdu skartās platības. Maija sākumā laiks bija nepastāvīgs, vairāk vēss un lietains, kam sekoja strauja temperatūras paaugstināšanās un turēšanās 4 - 7° virs normas jau otrajā dekādē. Tas padarīja šo mēnesi teju par rekordistu – aizvadītais maijs visā valsts teritorijā bija otrais karstākais pēdējo 87 gadu laikā. Vidēji arī nokrišņu bija uz pusi vairāk nekā parasti, tomēr to sadalījums nebija vienmērīgs. Pēc daudzsološā maija un  paredzamās  karstās vasaras jūnijs sagādāja vilšanos, jo no karstuma nebija ne vēsts. Lai gan gaisa temperatūra un nokrišņu daudzums bija tuvu normai, tomēr laiks bija nepastāvīgs, bieži pūta auksti vēji, naktis bija vēsas, kas krasi kontrastēja ar jau pierasto maija siltumu. Visas cerības pārspēja jūlijs – viskarstākais pēdējos 87 gados. Gaisa temperatūra pārsniedza +30° atzīmi 15 dienas, bieži bija pērkona negaisi. Arī augustā pieturējās silts un nokrišņiem bagāts laiks.

Vasarā kopumā nokrišņu daudzums par 50 % pārsniedza normu, bet lietus nelija vienādi visā valsti. Tāpēc dažviet mitruma nodrošinājums bija normāls vai periodiski tā trūka, bet valsts vidienē un Zemgalē lauki bieži vien atradās zem ūdens.

Visi šie apstākļi kopumā diezgan nelabvēlīgi ietekmēja dārzeņu un citu lauksaimniecības kultūru audzēšanu.

Lielo sniega kušanas ūdeņu, plūdu, kā arī stipro lietavu rezultātā no augsnes izskalojās ievērojams daudzums barības vielu. Reti kurš pavasara darbu steigā iedomājās veikt augsnes analīzi un koriģēt mēslojuma devas, tās palielinot. Lielo plūdu dēļ izskalojās pat kalcijs, kas ir diezgan mazkustīgs elements. Tā rezultātā vēl vairāk paskābinājās augsnes reakcija, kas  jau tāpat notiek arī normālos apstākļos, it īpaši smilts augsnēs.

Lūk, arī pirmais secinājums, kas izriet no piedzīvotā – bez kompleksajiem minerālmēsliem dārzeņiem šādos apstākļos noteikti papildus jādod kalcija nitrāts vai pat jāiestrādā kaļķojamais materiāls. Tikai jāņem vērā , ka lielākā daļa dārzeņu necieš svaigi kaļķotas augsnes.

Bieži vien barības vielu trūkums bija tas, kas pērn bremzēja augšanu, jo citi faktori
– gaisma, mitrums un siltums – bija pietiekoši.

Karstums un siltumnīcas

Lielais karstums maijā būtiski ietekmēja agro dārzeņu ražu siltumnīcās un lecektīs. Karstums paātrināja ne tikai augu, bet arī slimību attīstību. Pirmos spinātus, redīsus un salātus varējām baudīt tikai aprīļa beigās un maija sākumā. Vēlāk tie strauji pārkoksnējās un izziedēja. Šādi apstākļi – karstums un mitrums veicināja dažādu bakteriožu strauju attīstību, kā rezultātā puva gan redīsu saknes, gan salātu lapas.

Pamatkultūru – gurķu un tomātu ražu kopumā varam novērtēt arī tikai kā apmierinošu. Ja ārā saulains laiks un gaisa temperatūra ap +30°, nodrošināt optimālos apstākļus siltumnīcā gandrīz nav iespējams. Tādā karstumā tomātu apputeksnēšanas nav iespējama, jo putekšņi vienkārši nedīgst. Nelīdz arī augu purināšana, jo no rīta, kamēr vēsāks, vēl ir paaugstināts gaisa mitrums un putekšņi nebirst, bet vēlāk strauji paliek karsts, un tie nedīgst. Tāpēc šovasar visbiežāk tomātiem, atkarībā no stādīšanas laika, neapziedējās 4. līdz 6. ķekars, kuri ziedēja jūlijā. Savukārt pirmajos ķekaros aizmetušies tomātu bumbuļi varēja ciest no kalcija trūkuma. Kalcija trūkums izraisa augļu sauso galotnes puvi. Uz augļa vietā, kur pirms tam bijis zieds, izveidojas sauss, brūns plankums. Iemesls var būt gan kalcija nepietiekamība augsnē, gan arī tas, ka karstumā vāji darbojas sakņu sistēma, un augs augsnē esošo kalciju nespēj uzņemt.

Karstums ietekmēja arī augļu krāsošanos, tādēļ ne vienmēr plankumaini augļi nozīmē kālija trūkumu. Pie augstas temperatūras vairs neveidojās sarkanās krāsvielas, tāpēc augļi krāsojas nevienmērīgi - lapu ēnā esošās daļas nokrāsojas, bet atklātās nē. Nevajag censties bez vajadzības pārlieku atlapot augus, jo ar lapām tie paši sevi noēno un dzesē. Tomātiem apakšējās lapas sāk pakāpeniski noņemt tikai tad, kad pirmajā ķekarā augļi sāk mainīt krāsu.

Lai gan gurķi labprāt aug siltumā, tomēr pagājusī vasara pat tiem bija par karstu. Vasaras vidū daudzi dārzkopji sūdzējās, ka gurķi aug lapās, bet aizmetņus neveido. Arī tā bija dabiska augu reakcija, lai sevi pasargātu  un atdzesētu. Lai nodrošinātu labākus gaismas apstākļus un augļu veidošanos, vajadzēja daudz rūpīgāk veidot augus, izgriežot un īsinot sāndzinumus. Gurķu stādījumus vajadzēja arī rasināt, tādā veidā pazeminot gaisa temperatūru un palielinot mitrumu.

Iepriekš teiktais var radīt sajūtu, ka karstā vasarā siltumnīcā nekas nav iespējams. Bet tā gluži nav – vienīgais, jāmēģina siltumnīcā temperatūru pazemināt visos iespējamos veidos. Piemēram, izmantojot vecum veco un vienkāršo paņēmienu – nobalsinot siltumnīcas jumtu, iespējams, pat sienas ar krītu. Turklāt, pēc lietus krītošanu atkārtot. Siltumnīcas durvis un logi no rīta  jāatver pēc iespējas agrāk, ja naktī temperatūra nenoslīd zem +12°, durvis vakarā nemaz nav jāver ciet. Vēl var mitrināt celiņus, bet jāuzmanās, lai gaisa mitrums tomātiem nekļūtu par lielu. Lai nepārlaistītu augsni, mazākā siltumnīcā var izkārt slapjus auduma gabalus vai novietot lēzenus traukus ar ūdeni.

Papildmēslojumu šādos ekstremālos apstākļos, kad sakņu sistēma nespēj pildīt savas funkcijas, vislabāk dot caur lapām. Gan gurķus, gan tomātus miglo pārmaiņus ar kalcija nitrāta un komplekso minerālmēslu šķīdumiem. Miglošanai caur lapām var izmanot lielākas koncentrācijas (līdz 1% jeb 100 g uz 10l) šķīdumus, tomēr jāuzmanās, lai neapdedzinātu augus.

Cieta arī lauka dārzeņi

Mitrajā un karstajā vasarā labāk padevās šādus laikapstākļus mīlošie ķirbjaugi, bet problēmas bija ar sakņaugu un kāpostu dzimtas dārzeņu audzēšanu.

Neparasti siltais laiks veicināja kukaiņu, tajā skaitā, arī augu kaitēkļu strauju savairošanos, pie kam tiem attīstījās vairāk paaudžu nekā normālos apstākļos. Savlaicīgu apkarošanu arī traucēja lielais karstums, jo daļa augu aizsardzības līdzekļu tik augstā temperatūrā strauji iztvaiko un sadalās, un līdz ar to miglojums nav efektīvs.

Mitrums un karstums veicināja dārzeņu bakteriožu attīstību. Dažādi kāpostaugi cieta visvairāk, dažviet pilnībā aizgāja bojā visi stādījumi. Sevišķi nepatīkamas bija slapjās puves, kuru neatņemams pavadonis ir nelāga smaka. Baktēriju izraisītās slimības īpaši postīgas ir neitrālās vai viegli bāziskās augsnēs (tātad tieši kāpostiem vispiemērotākajās) paaugstināta gaisa mitruma un temperatūras apstākļos. Baktērijas ļoti strauji vairojas un  nav daudz iespēju ar tām cīnīties, jo fungicīdi nelīdz. Praktiski ir pierādījies, ka ierobežot bakteriozes var ar mēslošanu caur lapām. Pirmkārt, labi barotiem, veselīgiem augiem ir lielākas pretošanās spējas jebkurām slimībām, un, otrkārt, kompleksajiem lapu mēslojumiem parasti ir skāba reakcija, tāpēc uz lapu virsmas veidojas baktērijām nelabvēlīga vide.

Nelabvēlīgajos apstākļos un vieglākās, smilšainās augsnēs kāpostu lauki vairāk nekā citus gadus cieta no krustziežu sakņu augoņiem. Zināms, ka šīs slimības ierosinātāji augsnē saglabājas pat 10 gadus, tāpēc jāievēro augu seka, tomēr ne vienmēr tas ir iespējams. Mitrā augsne, siltums un skāba augsnes reakcija – faktori, kuri veicināja slimības attīstību jau ļoti agrā augu attīstības stadijā.

Karstuma dēļ neizveidojās galviņas ziedkāpostiem. Ziedkāposti gan ir riskanta kultūra katru gadu, un vasaras raža reti kad izdodas. Daļa stādījumu saslima ar slapjo puvi, bet daļa tikai izveidoja lapas. Ziedkāposti uz temperatūras novirzēm reaģē ar veģetācijas perioda garuma izmaiņām, un šī gada anomālais karstums pagarināja to pat par 2 mēnešiem. Ja pietika pacietības gaidīt, jūnija beigās stādītajiem ziedkāpostiem galviņas varēja ievākt novembra vidū.

Sakņaugiem nelabvēlīgas bija spēcīgās lietus gāzes ,kuru rezultātā ne tikai izskalojās barības vielas , bet arī sablīvējās augsne, tāpēc saknēm trūka gaisa. Spēcīga lietus laikā augi tiek nošķiesti ar augsnes daļiņām, kuras var saturēt slimību ierosinātājus.

Kā mazināt nelabvēlīgo faktoru ietekmi

Lai stiprinātu augu imunitāti pret slimībām un nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem, tiem jānodrošina optimāls barības vielu daudzums un augsnes reakcija. Tāpēc noteikti jāpārbauda skābums kaut vai mājas apstākļos ar pehametru, bet labāk tomēr veikt augsnes analīzi laboratorijā.

Ko vēl var darīt dārzkopis? Kritiski izvērtēt sava dārza vai lauka augsni un citus faktorus un audzēt tādus dārzeņus, kuriem tā vairāk piemērota.

Noteikti jāievēro optimālie sējas un stādīšanas laiki.

Karstā laikā jāveic mēslošana caur lapām negaidot, kamēr  barības elementu trūkumu pazīmes būs redzamas uz lapām.

Pēc stiprām lietus gāzēm jāirdina augsnes virskārta, lai saknēm piekļūtu gaiss un neveidotos augsnes garoza, ka arī jādod papildmēslojums.

Pēc ražas novākšanas rūpīgi jāsavāc augu atliekas, jo uz tām saglabājas un pārziemo lielākā daļa slimību ierosinātāju. Ja atliekas iestrādā augsnē, tad to dara pēc iespējas ātrāk, lai augsnē mītošie mikroorganismi varētu  tās pilnīgāk sadalīt. Augu atliekas var kompostēt, pievienojot biokompostētāju. Bakteriozes bojātos augus vislabāk sadedzināt.

Pret dažām slimībām un kaitēkļiem ir izveidotas izturīgas šķirnes, tomēr parasti tās pieejamas tikai profesionāliem audzētājiem. Šķirnes izturība «uz papīra» diemžēl negarantē arī 100% izturību dabā un jebkuros, arī audzēšanai pilnīgi nepiemērotos apstākļos. Aizvadītās vasaras pieredze rāda, ka it kā izturīgas šķirnes ekstremālos apstākļos tomēr saslimst. Labus rezultātus var sasniegt tikai tad, ja tiek ievērota pareiza agrotehnika, šķirne vien nav panākumu atslēga.

Lolita Presnikova, dārzeņkope

Pēdējās izmaiņas: Otrdiena, 14 decembris 2010 18:37
 

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt

Reklāma











on-line.lv Яндекс.Метрика
Vides dizains created with Vides Dizains.