Weather Forecast | Weather Maps | Weather Radar

Mēness fāze

CURRENT MOON

Partneri

Reklāmkarogs
Dārzs un vide
Dārzu un apstādījumu projektēšana ierīkošana un kopšana

ĶNUP
Ķekavas novada uzņēmēju padome

Mārupes uzņēmēji
Biedrība "Mārupes uzņēmēji"

FACEBOOK

Tiešsaitē?

Šobrīd klātienē ir 1267 viesi 

free counters

Autovadīšanas stress – kas tas ir un kā no tā izvairīties?

Vai jūs izjūtat uztraukumu ik reizi, kad vadāt automašīnu? Vai nokļūšana līdz darbavietai vai vietējam veikalam jūs biedē? Vai jūsu plaukstas sasvīst un jūsu sirds kūleņo, kad jūs piesēžaties pie auto stūres? Neuztraucieties, jūs neesat vieni. Kā rāda statistika, viens no pieciem cilvēkiem izjūt stresu autovadīšanas laikā. Nav šaubu, ka braukšana ar sabiedrisko transportu vai velobraukšana ir lieliskas autovadīšanas alternatīvas, bet, ja jūs neesat gatavi atstāt savu automašīnu novārtā, turpiniet lasīt un uzziniet, kā tikt galā ar autovadīšanas stresu.

Diezin vai jūs spēsit viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu: “Kādēļ jūs tik ļoti uztraucaties?”, jo diemžēl ir ļoti daudz faktoru, kas var ietekmēt mūsu stresa līmeni. Braukšana intensīvā satiksmē vai sastrēgumu laikos, šķiet, rada vislielāko stresu. Sajūta, ka jūs esat iestrēguši satiksmē un neko nespējat izdarīt, var ievērojami pacelt stresa līmeni pat tad, kad luksofora sarkanā gaisma nomainās uz zaļo. Ceļu satiksme rada uztraukumu daudziem, bet it īpaši jauniem autovadītājiem.
Tādi faktori kā, piemēram, slikti laika apstākļi, citi autovadītāji, kas liek jums braukt ātrāk vai brauc pārāk tuvu jūsu automašīnai, bailes nogriezties nepareizi un izkļūšana no vidus joslas nenoliedzami liek raizēties ikvienam. Tāpat arī braukšana pa nezināmiem ceļiem un braukšana uz vietām, kurās jūs nekad neesat bijuši, var izjaukt jūsu mieru. Vairums cilvēku baidās arī no automašīnas saplīšanas gara ceļojuma laikā. Stresa ierosinātāji var atrasties ne tikai ārējā vidē, bet arī automašīnas iekšpusē – pat aizmugurē sēdošais pasažieris var paaugstināt jūsu stresa līmeni.
Kad cilvēks ir pārlieku satraucies, stress ņem virsroku un ietekmē cilvēku jau mums zināmajos veidos. Stresa izpausmes var būt dažādas, sākot ar fiziski sliktu pašsajūtu un beidzot ar absolūtu nespēju koncentrēties uz satiksmi. Kas var palīdzēt cīņā ar šīm nepatīkamajām sajūtām? Ja jūs vēlaties, lai autovadīšana kļūtu par patīkamu, nevis neciešamu procesu, iepazīstieties ar pāris veidiem, kas var jums palīdzēt.

  • Psiholoģiska noskaņošanās pirms sēšanās pie auto stūres var palīdzēt jums izvairīties no nepatīkamām sajūtām braukšanas laikā. Ja jūs domāsit, ka jūs pavisam noteikti iekļūsit sastrēgumā vai ka jūs ieradīsities galamērķī ar nokavēšanos, jūs, visticamāk, pārņems stress. Līdz ko jūs pieņemsit faktu, ka šādas lietas gluži vienkārši mēdz gadīties un tas nav nekas slikts, jums būs daudz vieglāk pārdzīvot dažādus sarežģījumus, ja vien tie vispār gadīsies.
  • Tāpat jūs varat ne vien psiholoģiski sagatavoties, bet arī praktiski rīkoties. Piemēram, ja jums ir bail kaut ko nokavēt, atvēliet sev vairāk laika nokļūšanai galamērķī un izvairieties no braukšanas intensīvas satiksmes un sastrēgumu laikā. Atcerieties, ka dažādos dienas laikos 15-20 minūtēm var būt izšķiroša nozīme, lai nokļūtu galā laicīgi vai, gluži pretēji, nokavētu kaut ko.
  • Pavisam noteikti var palīdzēt arī GPS navigācijas izmantošana, kas jums konkrēti norādīs, kur un kad braukt, neliekot jums par to domāt un uztraukties. Pārliecinieties, ka jūsu GPS navigācija ir atjaunota un aktuāla, citādi var nākties iebraukt kādā ielā vai vietā, kas, izrādās, ir slēgta. Tāpat navigācija var palīdzēt arī orientēties dažādās vietās nevis tikai pēc kartes, bet arī pēc apkārtējās vides attēliem, kurās redzamas gan auto novietnes, gan ceļu zīmes, gan citas būtiskas lietas. Šāda apkārtējās vides izzināšana ir īpaši ieteicama, dodoties uz vietām, kas jums nav zināmas.
  • Nesēdieties pie auto stūres tad, kad esat noguruši vai dusmīgi. Ja esat noraizējušies un noguruši, nomierinieties, kārtīgi atpūtieties, un tikai tad turpiniet braukšanu. Savukārt dusmas un stress var radīt neprognozējamas, bet, visticamāk, negatīvas un destruktīvas emocijas, kas var aptumšot prātu un izraisīt ceļu satiksmes negadījumu. Lai izvairītos no izdevumiem, ko var radīt ceļu satiksmes negadījumi, painteresējieties par Kasko apdrošināšanu.
  • Ja jūsu uztraukums ir balstīts nepārliecībā par jūsu automobiļa tehnisko stāvokli, veiciet visas nepieciešamās pārbaudes, lai zinātu, vai jūsu uztraukumam ir reāls pamats vai tās ir tikai jūsu iedomas.
  • Pat ja jūs esat pieredzējuši autovadītāji, ievērojiet ceļu satiksmes noteikumus, ievērojot braukšanas ātrumus un ceļu zīmes, kā arī cieņu pret citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Zināšana, ka braucat pēc noteikumiem, var palielināt jūsu sirdsmieru. Sirdsmieru var palielināt arī OCTA pārbaude, kas ļauj uzzināt savas OCTA apdrošināšanas polises derīguma termiņu, izvairoties no liekiem izdevumiem.
  • Ticiet vai nē, bet viens no labākajiem stresa kliedētājiem braukšanas laikā ir dažādi našķi. Augļi un veselīgi našķi, piemēram, pilngraudu batoniņi un žāvēti augļi var padarīt mūsu prātus možus, samazinot dažādu nebūšanu risku. Atcerieties, ka našķēties vajadzētu tikai tad, kad esat drošībā vai kad esat apstājušies.
  • Lai vai kā, labākais veids, kā pārvarēt autovadīšanas stresu, ir auto vadīšana. Vienkārši iekāpiet savā automašīnā, uzlieciet savu mīļāko mūziku un dodieties ceļā – brauciet pa dabas ieskautiem ceļiem un izziniet piepilsētas apkārtni, kuru stresa dēļ nekad neredzat. Tā ir relaksācija, kas spēj izveidot pieradumu ērti un mierīgi justies pie automašīnas stūres jebkuros apstākļos.

Pēdējās izmaiņas: Pirmdiena, 09 maijs 2016 15:01
 

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt

Reklāma











on-line.lv Яндекс.Метрика
Vides dizains created with Vides Dizains.