Weather Forecast | Weather Maps | Weather Radar

Mēness fāze

CURRENT MOON

Partneri

Reklāmkarogs
Dārzs un vide
Dārzu un apstādījumu projektēšana ierīkošana un kopšana

ĶNUP
Ķekavas novada uzņēmēju padome

Mārupes uzņēmēji
Biedrība "Mārupes uzņēmēji"

FACEBOOK

Tiešsaitē?

Šobrīd klātienē ir 702 viesi 

free counters

Bagātas vēstures un dažādības garša - plūme

Domājams, ka gandrīz ikviens Latvijā dzīvojošais zina  košos un saldos plūmju koku augļus, kas vasarā iekaro tirgu un veikalu stendus, turklāt tās ir sastopamas arī daudzos augļu dārzos pie mājām. Tomēr par spīti savai atpazīstamībai plūmes dzīves stāsta līkloči nav tik plaši zināmi, taču tie spēj aizraut gluži kā ceļojuma apraksts. No Kaukāza un Kaspijas jūras reģiona, Grieķijas un Augšsilēzijas (tagadējās Polijas teritorijas) nākusi, tā veiksmīgi iedzīvojusies teju visā centrālajā un Rietumeiropā, kā arī zemēs pāri okeāniem. Tikpat bagātīgs ir arī tās šķirņu skaits - pasaulē to skaits sasniedz vairākus tūkstošus. Atklāj vēl vairāk par plūmes īpatnējo ceļojumu un tai tīkamajiem apstākļiem!

Plūme (Prunus spp.) ir rožu dzimtas augļu koks vai krūms. Arheoloģiskajos izrakumos Šveicē un Augšsilēzijā pāļu būvēs, kas celtas laikposmā no 6.-4. gs. p.m.ē., tikuši atrasti pirmie šī augļa kauliņi. Tiek diskutēts par konkrētu plūmes izcelsmi, taču ir zināms, ka dažāda veida plūmju pirmsākums rodams ziemeļos no Alpiem, kā arī Romas impērijas teritorijā un vēlāk Viduseiropā.

Kopā plūmju ģintī ir ap 50 sugu, tomēr mazliet vairāk nekā 10 ir nozīmīgākās šķirņu veidošanā, no kurām lielākoties pasaulē tiek audzētas mājas plūme, diploīdās plūmes (kuru grupā nozīmīgākās ir Kaukāzu, Usūrijas, Amerikas un hibrīdplūmes) un Vītollapu jeb Ķīnas plūme. Tomēr Ķīnas plūme nevar konkurēt ar augsti kvalitatīvām mājas plūmes šķirnēm. Latvijā audzēto plūmjkoku izcelsme ir cieši saistīta ar mājas plūmēm, visplašāk audzētās šķirnes ir „Viktorija”, „Perdrigon” u.c., savukārt no diploīdajām plūmēm – „Skoroplodnaja” un „Komēta”). Sortiments turpina veidoties gan no Rietumeiropā, Krievijā un Baltijas valstīs selekcionētām šķirnēm, gan vietējās selekcijas šķirnēm („Lāse”, „Latvijas Dzeltenā Olplūme”, „Minjona”, „Adele”, „Ance” un „Sonora”).

Koka garums parasti ir līdz 5 m, garākie eksemplāri var sasniegt pat 9-15 m augstumu, savukārt krūma augstums bieži vien ir līdz 3 m. Sarkanbrūnie zari var būt rotāti ar nelieliem ērkšķiem, taču pārējās auga daļas ir diezgan gludas: ovālās formas lapas ir rotātas vien ar smalkiem robiņiem, taču augļi atpazīstami ar savu gludo virsmu un nelielu rievu vienā to pusē. Pavasarī izplaukst balti ziedi ar 5 ziedlapiņām, kuri pēc veiksmīgas apputeksnēšanās vasaras laikā pārtop par plūmju augļiem. Tie ir līdz pat 8 cm lieli apaļas vai ovālas formas kauleņi, kuru mīkstums var būt gan salds, gan skābens. Augļa krāsa var būt no dzeltenas un zaļas līdz pat sārtai un tumši violetai. Dažu šķirņu augļu miziņai var būt vaskaina, gaiša apsarme. Latvijas apstākļiem jāizvēlas šķirnes, kam ir laba ziemcietība, piemēram, „Edinburgas hercogs”, „Stanley”, „Perdrigons”, „Minjona”, „Kolonnovidnaja”.

Saulainas vietas ir ideālas plūmju kokiem, taču noteikti jāparūpējas arī par augsni: tai jābūt labi drenētai un vidēji auglīgai. Ja ir iespēja, jāizvēlas vismazāk vējainā vieta. Plūmes var izaudzēt, potējot vai acojot izvēlēto šķirni uz potcelma, kas var tikt izaudzēts no plūmju kauliņa vai atdalītas sakņu atvases. Tās var iegādāties gan kā kailsakņu, gan kā konteinertipa stādus. Stādot bedrei jābūt pāris centimetrus platākai un dziļākai nekā saknes, un tās vidū jāizveido neliels augsnes pauguriņš, uz kā uzsēdināt sakņu sistēmu, pārējās saknes izplešot pa malām (tās nesavainojot un nesaspiežot - pārāk garas saknes labāk saīsināt nekā stipri salocīt). Atstatums starp plūmju kokiem var būt no 5 līdz pat 8 m (to nosaka potcelma un šķirnes augšanas spars). Jāņem vērā, ka jaunie augi ražu dos tikai pēc 3-5 gadiem, kad tie būs izveidojuši skeletzarus un augļzariņus, turklāt vairākām šķirnēm augļu ražošanai nepieciešama svešappute, kas nozīmē, ka blakus jāatrodas dažādu šķirņu, vienlaicīgi ziedošiem kokiem.

Plūmēm vislabāk tīk nokrišņu ūdens, taču īpaši sausos gados ir nepieciešama papildus laistīšana. Mitruma saglabāšanai no auga 2. gada augsni var noklāt ar mulču, tā arī var izvairīties no nezālēm, pasargāt saknes no apsalšanas un palielināt augsnē organisko vielu saturu. Ja auga ikgadējie dzinumi ir vismaz 40 cm gari, papildus mēslošana ar slāpekli saturošiem minerālmēsliem nav nepieciešama. Ja kokam pieaugumi ir nelieli, veģetācijas perioda sākumā mēslošanai var izvēlēties kompleksos minerālmēslus, kas satur gan slāpekli, gan fosforu, gan kāliju, kā arī mikroelementus (plūmēm īpaši ir nepieciešams bors). Agrā pavasarī veciem kokiem apgriež vai izzāģē nokaltušos, sala bojātos zarus, kā arī vainagu sabiezinošos zarus, lai tas labāk atjaunotos. Vēlāk pavasarī un vasarā apgriešana veicama jauniem kokiem.

Kaitēkļi galvenokārt apdraud koka virszemes daļas. Augļu bojājumus izraisa gan plūmju tinēja, gan zāģlapseņu kāpuri, kas izgrauž un izalo augļu mīkstumu, saldo šķirņu augļus bojā arī lapsenes. Lai samazinātu kaitēkļu bojājumus, plūmju ziedēšanas laikā dārzā var izlikt traukus ar rūgstošu sulu, bet koka stumbru - aptīt ar ķeramjostu. Lapu bojājumus izraisa laputis un ērces. Kaitēkļu ierobežošanai izmanto insekticīdus, savukārt ērces ierobežo ar akaricīdiem.

Dažādas sēnīšu slimības var bojāt visas koka daļas. Slimību inficētiem kokiem pazeminās augļu kvalitāte un samazinās ziemcietība. Augot nepiemērotā augšanas vietā, kā arī pēc bargām ziemām, koksnes slimības var izraisīt sakņu un stumbru bojājumus. Lapu un dzinumu bojājumus izraisa lapu sausplankumainība un rūsa. To ierobežo, veicot regulāru bojāto dzinumu izgriešanu, savācot nobirušās lapas, kā arī ar varu saturošu un sēra preparātu (fungicīdu) smidzinājumiem. Augļu bojājumus izraisa dažādas puves (rūgtā un pelēkā), kas var rasties no kokos ilgstoši atstātiem sapuvušiem augļiem un bojātiem, laicīgi neizgrieztiem zariem. Lai izvairītos no ķīmisko līdzekļu lietošanas, vispirms plūmēm būtu jāizvēlas piemērota augšanas vieta un jānodrošina labi augšanas apstākļi, regulāra vainagu veidošana un bojāto auga daļu savākšana.

Vai tu zināji, ka:

•    plūmes satur kāliju, A, E, C, PP un samērā daudz B grupas vitamīnu;

•    plūmju augļos ar tumšo miziņas krāsu ir augstāks antioksidantu līmenis;

•    lielāko daļu pasaules plūmju ražas nodrošina Ķīna, ASV, Serbija, Rumānija un Čīle;

•    pasaulē ikgadējā plūmju raža pārsniedz 10 miljonus tonnu;

•    plūmju koki tiek kultivēti jau 2000 gadu;

•    šķirne “Viktorija” ir īpaši vērtīga, jo spēj apputeksnēt lielu daļu mājas plūmju šķirņu, ar kurām zied vienlaicīgi;

•    līdzīgi kā vīģes, olīvas un vīnogas, plūmes ir vieni no pirmajiem kultivētajiem augļkokiem.

Stādu audzētāju biedrība

Pasākums, kas finansēts ar Eiropas Savienības un LR Zemkopības ministrijas atbalstu.

Plašāka informācija par plūmi un citiem augiem meklējama meklējama www.darznica.lv.

Kontaktinformācijai:

Līga Bērziņa,

+371 29716155, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Andrejs Vītoliņš,

Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs,

+37125951565, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Pēdējās izmaiņas: Otrdiena, 03 marts 2015 22:33
 

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt

Reklāma











on-line.lv Яндекс.Метрика
Vides dizains created with Vides Dizains.