Weather Forecast | Weather Maps | Weather Radar

Mēness fāze

CURRENT MOON

Partneri

Reklāmkarogs
Dārzs un vide
Dārzu un apstādījumu projektēšana ierīkošana un kopšana

ĶNUP
Ķekavas novada uzņēmēju padome

Mārupes uzņēmēji
Biedrība "Mārupes uzņēmēji"

FACEBOOK

Tiešsaitē?

Šobrīd klātienē ir 555 viesi 

free counters

Jūnija mēneša augs - spireja

Sniega kupena dārzā pašā pavasara plaukumā

Pavasaris Latvijā beidzot ir ieradies - gods kam gods, un dažās dienās atguva nokavēto ar uzviju. Tagad viss visapkārt ir koši zaļš, ar pāris citu krāsu akcentiem, bet - kas tad tas? Baltas sniega kupenas ielu malās un dārzos. Nē, tie nav ievu krūmi, arī ne jasmīni vai baltie ceriņi, tās ir spirejas! Dekoratīvs rožu dzimtas krūms, kas pavasarī priecēs acis un daiļos dārzu!

Kaut arī spirejas ārēji un savu prasību ziņā pavisam maz līdzinās rozēm, tomēr kaut kas tām ar savu dzimtas nosaukumu ir kopīgs – gan rozes, gan spirejas ir dažnedažādas, krāšņas un zied bagātīgi. Tomēr spireju krūmu izaudzēt pa spēkam būs jebkuram, ko gan nevarētu teikt par rozēm. Iespējams tādēļ „kārtīgi dārznieki” ilgāku laiku spirejas nebija pārāk iecienījuši, jo kas gan tas par augu, kura audzēšana neprasa pūles? Ar spirejām tieši tā arī ir – to prasības attiecībā uz augsni, mēslošanu un kopšanu ir niecīgas, galvenais nosacījums – atrasties saulainā, pasausā vietā. Šie krūmi augs gandrīz jebkādā augsnē un, ja tos neapmēslos, neatspēlēsies nokalstot vai neziedot. Ziedēšanu ietekmēs vienīgi to atrašanās ēnā, taču arī tad spirejas dāvās jums ziedus, tiesa gan, ne tik bagātīgus.

Īstenībā spirejas, kuru sugu dažādība sasniedz gandrīz simtu, ir ideāli piemērotas Latvijas apstākļiem, jo ir ziemcietīgas, tās praktiski neapdraud kaitēkļi un slimības, tās ātri aug un gadu desmitiem var atrasties vienā vietā, un tik un tā būs dekoratīvas. Protams, visām šīm īpašībām nebūtu nekāda nozīme, ja vien šie košumkrūmi nebūtu arī tik skaisti. Tomēr maldīgi ir domāt, ka spirejas zied tikai pavasarī, jo izšķir divus spireju veidus – pavasarī un vasarā ziedošās. Turklāt, atkarībā no šķirnes, dārzā var kombinēt šo divu veidu spireju krūmus tā, lai no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim dārzā ziedētu un plauktu kāds no šiem košumkrūmiem. Apnicīgi? Nebūt ne, jo spirejas ir ļoti dažādas. Tās atšķiras gan pēc auguma, jo sastopami krūmiņi gan 60 cm augstumā, gan divmetrīgi milzeņi, gan pēc ziedu krāsas – ir krūmi ar koši baltiem, rozīgiem un pat tumši rozā ziediem, kā arī pēc lapu krāsas – sastopami krūmi ar zaļām, dzeltenām un sārtām lapām, un arī ir pieejami pavisam atšķirīgu formu krūmi; tātad – izvēles brīvība neiedomājama! Katrs spirejas krūms ziedēšanas laikā izskatīsies kā pārklāts ar pūkainu segu, un ap to noteikti laidelēsies bites, iekārojot neskaitāmo, mazo ziediņu piedāvātos labumus.

Liela auguma spireju šķirnes ir asā spireja Arguta, pelēkā spireja Grefsheim, Vanhuta spireja, Japānas spireja Snowmund. Zemās šķirnes ir Japānas spireja Dart's Red, kuras augums ir tikai 50-70 cm, miniatūrā Japānas spireja Golden Princess, kas pieaugot sasniedz tikai 50 cm, kā arī interesantā Japānas spireja Goldflame, kuras lapas ir salātzaļas/dzeltenīgas. Zemo šķirņu spirejas ir lieliski zemsedzes augi, taču pa tām nedrīkst staigāt – tās nav nekāds mauriņš! Turklāt gandrīz visām spireju sugām ir spēcīgas saknes, kas palīdz krūmiem noturēties arī nogāzēs.

Spireju dēstīšanas laiks ir atkarīgs no to ziedēšanas laika. Tie krūmiņi, kas zied vasarā, labāk dēstāmi rudenī. Līdz pavasarim krūms kārtīgi iesakņosies un jau pirmajā gadā dāvās jums košus, bagātīgus ziedus. Vasarā ziedošās spirejas iespējams dēstīt gan pavasarī, gan rudenī. Stādot pavasarī, dēsts jāiestāda līdz lapu izplaukšanai, bet stādot rudenī – pēc lapkriša beigām. Ja stādīsiet stādu ar atklātu sakņu sistēmu, pirms stādīšanas saīsiniet pārāk garās un piņķerīgās saknes, taču, ja saknes ir stipri cietušas vai pāraugušas, saīsiniet arī zarus.

Stādot konteinerstādus, izņemiet dēstu no iepakojuma, kārtīgi salaistiet un vajadzības gadījumā, ja tas ir ļoti sauss, iemērciet saknes spainī ar ūdeni, un tikai pēc tam iedēstiet izvēlētajā vietā.

Ja pēc pāris gadiem pēc iedēstīšanas pamanīsiet, ka spirejas zariņi sāk izžūt un ziedēšana mazinās, tas nozīmē, ka krūms noveco. Šādā gadījumā krūmam jāveic atjaunojošā cirpšana, zemu nogriežot visus zarus. Pēc šādas radikālas iejaukšanās ataugušie zari būs spēkpilni un atkal priecēs ar krāšņu ziedu rotu.

Vairumu spireju nav bieži jālaista, īsts sapņu augs „svētdienas dārzniekiem”, vai ne? Taču, ko darīt, ja jūsu zemes pleķītis ir mitrs, bet vēlaties iedēstīt spireju? Arī šajā gadījumā būs risinājums - Spiraea tomentosa hygrophilous mīl mitru zemi!

Katram dārzam un dārzniekam šajā pavasarī var novēlēt pa spirejai, baudīsim ziedošos „sniega kalnus” un priecāsimies, ka līdz īstajam sniegam vēl jāgaida ilgi, ilgi!

 

Latvijas Stādu audzētāju biedrība

Pasākums, kas finansēts ar Eiropas Savienības un LR Zemkopības ministrijas atbalstu.

Plašāka informācija par spirejām un citiem augiem meklējama www.darznica.lv.

Kontaktinformācijai:

Līga Bērziņa,

+371 29716155, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

 

Andrejs Vītoliņš,

Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs,

+37125951565, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Pēdējās izmaiņas: Ceturtdiena, 06 jūnijs 2013 01:30
 

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt

Reklāma











on-line.lv Яндекс.Метрика
Vides dizains created with Vides Dizains.